Nature Morte cenšas parādīt, kā 21. gadsimta Latvijas mākslinieki ir atjaunojuši klusās dabas žanru, kas iepriekš pasaules mākslā bija saistīts ar 16. un 17. gadsimtu. Šī izstāde būs viena no plašākajām, kas jebkad tikusi prezentēta Galerijas Centrs mākslas telpā, kurā tiks izstādīti deviņu mākslinieku darbi, tostarp Ata Jākobsona, Ērika Caunes un Jūlijas Sinkas daiļrade.

Klusās dabas žanrs, vai arī nature morte, ir bijis patstāvīgs mākslas vēstures priekšmets, neatņemams mākslas studiju objekts, tā nozīmei laika gaitā mainoties. Kā patstāvīgs glezniecības žanrs klusā daba sāka attīstīties septiņpadsmitajā gadsimtā, kad flāmu termins stilleven pirmo reizi tika piemērots eļļas gleznām, kas raksturīgas ar savu koncentrēto fokusu uz dažādu priekšmetu kopu, kas atrodas uz plakanas virsmas. Šis žanrs ir sniedzis māksliniekiem un skatītājiem iespēju apskatīt ikdienas priekšmetus, dzīvniekus, augus un pārtiku no jauna un atšķirīgā veidā. Klusā daba var būt ne vien vienkārši attēlojums, bet arī spēcīgs simbolisks un metaforisks veids, kā izteikt dzīves, nāves, laika ritējuma un cilvēces būtības jautājumus.

Mūsdienu mākslinieki, kas strādā ar klusās dabas žanru, ir spējuši atjaunot un pārdomāt šo tradīciju, piedāvājot jaunus un inovatīvus skatus uz šo seno mākslas veidu. Viņu darbi bieži vien aicina skatītājus pārdomāt par to, kas ir reāls un kas ir tikai simbolisks, kā arī par cilvēku attiecībām ar apkārtējo pasauli un dabu. Izstādē Nature Morte tiks izrādīta vizuāli pievilcīgu un pārdomātu mākslas darbu atlase – gan gleznas, gan grafikas un instalācijas. Atis Jākobsons mākslā meklē pirmatnējās nebūtības attēlošanas veidus, sapludinot robežas starp subjektu un objektu, neiespējamo un ikdienišķo, cilvēcisko un dievišķo, realitāti un ideju. Sabīnes Vekmanes grafikas darbu sērijā Herbarium – Nature morte redzami augu silueti un ēteriski lineāri zīmējumi melnas un baltas krāsas kontrastos. Nogriezti augi ir klusi un mierīgi, atgādinot par visa pastāvošā gaistošo laicīgumu. Sākotnēji šie darbi tapa, iedvesmojoties no smaržu notīm un izejvielām, ar vēlmi vizualizēt pārdomas un sajūtas, kas rodas, pieredzot smaržu. Iritas Tīlanes darbi ir kā vēstule Florencei – rakstīti Montelupo Fiorentino mālā, kurā veidoti renesanses un manierisma darbi. Florences tumšais smagums, grācija un greznība kā iedvesmas avots, lai izpētītu robežas starp modi, skulptūru un mākslu. Justīne Emīlija Brieze kopā ar mākslinieku grupu Butterman ziedu instalācijā izpēta ziedu svaigā un vīstošā skaistuma metamorfozes, kompozīcijas un klusās dabas mainību. Mākslinieces Violas Karules mākslas darbi ir kā atgādinājums par dabas nozīmi ikdienas dzīvē, tās trauslumu un spēku, skaistumu un dziļumu. Ēriks Caune savos darbos apvieno tradicionālās klusās dabas glezniecības tehnikas un mūsdienīgu skatījumu, sociālos tīklus. Karīnas Liepājnieces mākslas darbā apvienotas dažādas tehnikas, kā glezna un instalācija. Jūlijas Sinkas autortehnikā daudzslāņainās kompozīcijās veidotajās ziedu fotogrāfijās tiek ienesta pļavas sajūta, vizuāli atsaucoties uz Jāņu vakara tumsas un gaismas robežšķirtnes mirkli.

Klusā daba turpina būt aktuāls un interesants mākslas žanrs, kas turpina evolūcijas procesu un piedāvā jaunas perspektīvas un interpretācijas mūsdienu mākslā. Šis žanrs palīdz mums pārdomāt un izprast pasaules skaistumu un sarežģītību, kā arī atspoguļot mūsdienu sabiedrības attiecības un vērtības.

Izstādes kuratores – mākslinieku grupa Butterman.

Atklāšana 17. jūnijā, 18:30 – 20:00
Izstāde apmeklētājiem bezmaksas būs apskatāma līdz 15.augustam tirdzniecības centra trešajā stāvā.