Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki gadu gaitā ir kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras un nācijas identitātes svinībām. To pamatā ir spēcīga un paaudzēs pārmantota visaptveroša koru kustība un kopdziedāšanas tradīcija, tautas dejas, instrumentālā un tautas mūzika, tautas māksla, amatniecība, māksla un daudzas citas cilvēka radošā gara izpausmes, kas, laikam ritot, attīstās un arvien bagātina šo tradīciju. Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par sava veida Latvijas nācijas svētceļojumu, kurā dodas lieli un mazi no visām Latvijas malām, kā arī no ārvalstīm. Svētki ir kļuvuši par spēcīgu mūsu tautas kopā saucējiem un saliedētājiem.

Izstādes mākslinieki Inta Amoliņa, Ēriks Caune, Ilze Aulmane, Annemarija Gulbe, Zane Zelmene, Sandra Strēle, Emīlija Brieze, Ieva Bondare, Anita Indare, mākslinieku apvienība Butterman, Simona Veilande un Viktorija Mežniece šo izjūtu interpretējuši dažādās mākslas tehnikās.

Sandras Strēles triptihā apvienoti trīs tautumeitu gleznojumi, gleznieciski tverot tās tieši dziedāšanas laikā. Seju mīmikas šajā mirklī ir statiski dinamiskas un nekontrolētas, tādējādi nepiezemēti atklājot skatītājam savu emocionālo noskaņojumu. Tieši šis gan dziesmā ietvertais, gan fiziski klātesošais piedzīvojums ir tas, kas veido šo svētku sajūtu, kas valda pilsētā.

Tekstilmāksliniece Inta Amoliņa savos lielformāta tekstilmozaīkas darbos spēlējas ar auduma blīvumu, struktūru, krāsu, spīdumu un tā apstrādi – batiku, apdruku, izšuvumu, apgleznošanu. Latvijas daba, kas ir mākslinieces iedvesmas avots, tiek realizēta ģeometriskās kompozīcijās. Daba, tās krāsas un ritējums sasaucas ar latviskas tautasdziesmas muzikālo kompozīciju.

Tāpat kā ritenis, “apļa forma”, kas ir Zanes Zelmenes video darba pamatā, “Saules ainavas” ir vizuāla oda Latvijas ainavām un Saules majestātei. Tas ir instalācijas mākslas darbs, kas tver Latvijas daudzveidīgo ainavu būtību un saules valdzinājumu. Pateicoties unikālai drukātu video stopkadru un skulpturālu elementu saplūšanai, instalācija aicina skatītājus makropasaules ceļojumā pa valsts pieciem atšķirīgiem reģioniem. Instalācijas centrā ir izdruku sērija, kas demonstrē elpu aizraujošus ekrānuzņēmumus no videoklipiem, kas tiks demonstrēti projekciju video XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”. Šajās izdrukās ir iemūžināti mirkļi, kas iemieso dažādu ar sauli saistītu jēdzienu būtību, sākot no mitoloģiskās simbolikas līdz vēsturiskām interpretācijām un astronomiskiem brīnumiem. Drukāto ekrānuzņēmumu nekustīgums ļauj skatītājiem novērtēt sarežģītās detaļas un valdzinošos vizuālos attēlus, kas iesaldēti laikā. Izmantojot drukātu video ekrānuzņēmumu un skulpturālu elementu kombināciju, “Saules ainavas” izraisa brīnuma un apceres sajūtu, aicinot skatītājus pārdomāt dabas, kultūras un vienmēr klātesošās saules mijiedarbību. Tas godina Latvijas ainavu bagātīgo gobelēnu un piedāvā dziļu saules mūžīgās varenības izzināšanu.

Annemarija Gulbe caur jaundarbiem izzina aizrautību par citviet šķietami nenozīmīgu detaļu un produktu unikalitātes ierasto prezentāciju sabiedrībā.

Emīlijas Briezes pārdomātajos darbos fotopolimērā “Ainiņa” ir oriģinālizmēra fotogrāfija no vecmāmiņas Ainas bērnības latviešu tautas tērpā, ar ziedu vainadziņu galvā, atrodoties puķu pļavā. Šis viņas portrets ir latvietības atspoguļojums, kādu viņa to vienmēr raksturoja, savu dzīvi pavadot trimdā Londonā, bet vienmēr atceroties Latviju kā dzimto zemi un caur stāstiem iemācot latviskās vērtības mums, nākamajām ģimenes paaudzēm.

Instalācijā “Ārijai” porcelāna ziedlapiņas radušās, iedvesmojoties no drauga Kalvja, omes, Ārijas, ar citādu dzīves stāstu, piedzīvojot padomju laikus Latvijā. Porcelāns, tā laika godība, kas kādreiz bijis celts svētku galdos, nu krāj putekļus plauktos vai arī piedzīvo otro dzīvi ar jaunajiem. Materiālā ietverts īslaicīgs trauslums, kas ir paliekošs. Tās ir pārdomas par dzīves cikliskumu un prieku par skaisto.

Mākslinieku apvienība Butterman pētīja Dziesmusvētku karoga mūsdienu variantu #dziesmusvetki. Ilzes Aulmanes zīmējumu pamatā ir shēmošana un shēmu atkošana, lai izdomātu izbēgšanas plānu, uzprogrammētu spēli vai nodziedātu dziesmu, izdejotu rakstā vai neapzināti terapeitiski skribelētu telefonsarunu laikā. Anitas Indāres “Pārpilnības kauss” plūst pāri malām un nekad nebeidzas.

Redzi un baudi, cik dzīve ir skaista! Izstāde atrodas Galerija Centrs 3.stāvā.
 
Kuratori: Butterman apvienība
 
Dziesmusvētki ir mūsu garīgā spēka avots. Tā esmu teikusi trimdas Dziesmusvētku atklāšanas runās, un tā es jūtos vēl joprojām. Man šķiet, ka Dziesmusvētkos mēs tiešām piedzīvojam kaut ko diezgan neparastu. Šī tradīcija, ko esam izkopuši kopā ar savām kaimiņu tautām, mūs aizkustina, saviļņo, uzmundrina, atgādina par mūsu saknēm un kopību ar savu tautu un savu valsti»

Vaira Vīķe-Freiberga